Gremošanas Sistēmai

Ēšanas laikā uzņemtais ēdiens no mutes ceļo lejup pa barības vadu uz kuņģi. Tālāk tas pārvietojas caur tievo un resno zarnu, līdz visbeidzot tiek izvadīts no organisma. Gremošanas procesos iesaistās arī aknas, aizkuņģa dziedzeris un žultspūslis, kā arī zarnu trakta mikroflora. Šie orgāni un baktērijas izstrādā ķīmiskus savienojumus, kas nepieciešami, lai notiktu gremošanas procesi. Visas šīs gremošanas sistēmas daļas strādā harmonijā, lai nodrošinātu organismu ar tam nepieciešamajām uzturvielām.

Gremošanas procesos uzņemtais ēdiens tiek sašķelts uzturvielās, ko organisms spēj izmantot enerģijai, augšanai un šūnu atjaunošanai. Pārtiku un dzērienus nepieciešams organismā sadalīt mazās barības vielu molekulās, lai šis uzturs varētu uzsūkties asinsritē un tikt nogādātas uz šūnām visā ķermenī. Gremošanas sistēmas nozīmi vispārējā veselības stāvokļa uzturēšanā nav iespējams novērtēt par augstu. Gremošanas funkcijas sekmēšana ir viens no svarīgākajiem soļiem uz vispārējas labsajūtas uzlabošanu.

Uztura paradumi tiešā veidā ietekmē gremošanas sistēmas veselību. Uzturu ieteicams bagātināt ar minerālvielām, enzīmiem un vitamīniem, kas palīdzēs nodrošināt optimālu gremošanas sistēmas darbību. Turklāt ir būtiski iekļaut diētā arī probiotiķus un prebiotiķus, kas atjauno un stabilizē zarnu mikrofloru. Probiotiķi ir "labās" baktērijas, kas palīdz uzturēt veselīgu zarnu traktu, ierobežojot kaitīgo baktēriju augšanu. Savukārt, prebiotiķi ir ogļhidrāti, kurus cilvēka organisms nav spējīgs pārstrādāt (piemēram, šķiedrvielas), bet kas baro "draudzīgās" zarnu baktērijas.

Uzlabojiet savu diētu un esiet vesels!